14.Saeimas pirmā sēde

2022.gada 1.novembrī notika 14.Saeimas pirmā sēde, kurā jaunievēlētie deputāti deva svinīgo solījumu. Latvijas Republikas Satversmes 18.pants nosaka, ka Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

“Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

Tā kā ar svinīgā solījuma došanu Saeimas locekļiem iet dažādi, tad apkopoju īsu statistiku kā jaunievēlētiem deputātiem 1.novembrī ir gājis ar šī solījuma došanu. Jāpiemin, ka statistikā iekļauti dati par 99 Saeimas deputātiem, jo Gundars Daudze (ZZS) uz sēdi nebija ieradies.

Zvērēt vai svinīgi solīt

Satversmes 18.pants nosaka kādam ir jābūt svinīgam solījumam, dodot iespēju Saeimas loceklim izvēlēties vai nu “zvērēt”, vai “svinīgi solīt” būt uzticīgam Latvijai. Nedaudz vairāk kā puse Saeimas locekļu (54.5%) ir izvēlējušies zvērēt, taču kā redzams, tad īpatsvars būtu lielāks, ja vien “Progresīvie” sekotu ‘zvērēšanas’ tendencēm, kādas tās ir citās partijās.

1.attēls — Saeimas locekļu īpatsvars, kuri svinīgā solījumā izvēlējušies zvērēt

10% nozīmē, ka no 10 partijas “Progresīvie” deputātiem, tikai viens ir zvērējis (Edgars Zelderis). Pārējie izvēlējušies ‘svinīgi solīt’. Jāpiemin, ka šī partija jau iepriekš ir atšķīrusies no pārējām partijām — piemēram, partijas vēlēšanu kandidātu sarakstos nekad neredzēsies kandidātu tautību — jo partijas uzstādījuma vai citu iemeslu dēļ nevienam no kandidātiem tautība netiek norādīta.

Lasīt vai skaitīt no galvas

Trešdaļa (34,3%) Saeimas deputātu svinīgo solījumu izvēlējās lasīt, nevis paļauties uz savu atmiņu un skaitīt to no galvas. Taču, starp partijām ir redzamas būtiskas atšķirības — tikai viens “Apvienotā saraksta” deputāts (Māris Kučinskis) jeb 6,7% lasīja svinīgo solījumu, bet partijas “Stabilitātei!” šis īpatsvars ir krietni lielāks — no 11 deputātiem svinīgo solījumu lasīja 6, tātad nedaudz vairāk kā puse (54,5%).

2.attēls — Saeimas locekļu īpatsvars, kuri svinīgo solījumu lasīja

Daži Saeimas locekļi svinīgo solījumu mēģināja gan skaitīt no galvas, gan lasīt. Šādus pieskaitīju pie ‘lasītājiem’.

Pieļautās kļūdas

Ja Saeimas priekšsēdētāja ieskatā svinīgais solījums netiek veikts korekti, tad priekšsēdētājai ir tiesības prasīt jaunajam Saeimas deputātam svinīgo solījumu atkārtot.

Kā redzams iepriekš, tad “Apvienotais saraksts” bija centies svinīgo solījumu iemācīties no galvas, taču tas ir atspēlējies uz pieļauto kļūdu skaita. Pietika diviem šīs partijas deputātiem kļūdīties (Lauris Lizbovskis un Juris Viļums), lai partija nokļūtu anti-topā — partija, kurā bija visvairāk deputātu (pēc % īpatsvara), kuri pielaida kādu kļūdu svinīgā solījumā.

3.attēls — cik lielai daļai Saeimas locekļu, svinīgais solījums bija jādod atkārtoti

Par kļūdainu svinīgā solījuma došanu uzskatīju arī Lindas Liepiņas (Latvija pirmajā vietā) noskaitīto Tēvreizi.

Tikai divām partijām (Progresīvie un Stabilitātei!) ir izdevies dot svinīgo solījumu bez aizķeršanas, lai gan atsevišķu Saeimas locekļu sacītais (ne tikai šo divu partiju vidū), manā ieskatā, pretendētu uz atkārtotu svinīgā solījuma došanu.

Solījums latgaliešu valodā

Svinīgo solījumu ir iespējams dot arī latgaliešu rakstu valodā. Šādu iespēju izvēlējušies 8,1% deputātu, kur ‘lauvas tiesu’ sastāda deputāti no partijas ‘Stabilitātei!’ — 4 no 11 deputātiem jeb 36,4% ir devušo svinīgo solījumu latgaliski.

4.attēls — cik liels Saeimas locekļu īpatsvars deva svinīgo solījumu latgaliešu valodā

Lai gan no Latgales vēlēšanu apgabala ir ievēlēti tieši 4 partijas “Stabilitātei!” deputāti, svinīgo solījumu latgaliešu valodā deva visi, izņemot Viktoru Pučku. Bet kurš/-a tad vēl no šīs partijas solīja latgaliski? Izrādās, no Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētā un Ropažu novadā dzīvojošā Glorija Grevcova.
Starp citu, visi pārējie latgaliešu valodas svinīgā solījuma devēji (starp visām partijām) ievēlēti no Latgales. Tātad Glorija ir vienīgā, kura solījumu deva latgaliski, neesot ievēlētai no Latgales vēlešanu apgabala.

Svinīgā solījuma temps

Izdariet vienu eksperimentu — cik ātri jums sanāk nolasīt svinīgo solījumu? Atceries uzreiz aiz “Es” nosaukt savu vārdu un uzvārdu un izvēlēties — zvērēt vai svinīgi solīt. Lasi izteiksmīgi! Cik sanāca?

Ja aptuveni 25–26 sekundes, tad temps bija optimāls — vismaz manām ausīm šāds temps ir pieņemams. Ja ir zem 23 sekundēm, tad temps ir ātrs — to var arī dzirdēt — deputāts nevis izteiksmīgi runā, bet “ber kā no maisa”.

11 deputāti svinīgo solījumu nolasīja vai noskaitīja no galvas zem 23 sekundēm, ātrākais no visiem — Mārtiņš Felss (JV) to noskaitīja 19 sekundēs, kas ir ļoti ātrs temps. Iepriekšējā Saeimā ar šādu tempu varēja lepoties Andrejs Klementjevs (Saskaņa).
Nākamie aiz līdera — Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV), Ainars Latkovski (JV) un Didzis Šmits (katrs pa 20 sek.). Lēnākie — Anna Rancāne (JV) un Ričards Šlesers (LPV) — katrs pa 38 sekundēm. Kā zināms, tad lēnais temps skaidrojams ar aizķeršanos svinīgā solījuma došanas laikā.

5.attēls — svinīgā solījuma temps (vidēji starp partijas deputātiem)

Citi interesanti fakti

1. Saeimas deputāta “zvērests” vai “svinīgais solījums” nebija sākotnējās Satversmes redakcijā. Tas tika pievienots Satversmei 7.Saeimas laikā — 2002.gadā (kā Nr:1214 — Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē).
   Tā laika deputāti pieļāva, ka deputāts nedrīkst zvērēt (savas dubultpilsonības, reliģiskās piederības vai kādu citu zināmu vai nezināmu apstākļu dēļ), tāpēc tika piedāvāts alternatīvs variants — “svinīgi solos”.
2. Sākotnējā redakcijā tika paredzēts, ka deputāts zaudē pilnvaras, ja viņš svinīgo solījumu atsakās sniegt vai to dod nepienācīgā veidā, taču gala redakcijā šāds punkts tika izkļauts.
   2011.gadā manabalss.lv platformā tika uzsākta parakstu vākšana par atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu, savācot 17'735 parakstu. Iniciatīva piedāvāja to, ka zvēresta laušanas gadījumā deputāts zaudē tiesības atrasties deputāta amatā un nevar tikt izvirzīts kā deputāta kandidāts arī jebkad turpmāk, un deputāts vairs nevar ieņemt arī citus amatus valsts pārvaldē un pašvaldībās, taču 2014.gada oktobrī Saeima lēma veikt izmaiņas “Saeimas kārtības rullī”, kas paredzēja daudz “mīkstāku” sodu nekā sākotnējā piedāvājumā.
3. Jaunais deputāts savu svinīgo solījumu, pēc tās došanas, apliecina ar parakstu. Ja pavērojam ar kuru roku parakstās jaunie 14.Saeimas deputāti, tad pārsvarā tie ir “labroči”. Tikai viena deputāte — Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) — ir kreile. Ja nu kāds no deputātiem ir ambidekstrs, tad ar šo novērojumu to pamanīt nevar.
4. Trīs deputāti svinīgo solījumu parakstīja ar savu pildspalvu — Arturs Krišjānis Kariņš (JV), Linda Liepiņa (LPV) un Viktorija Pleškāne (Stabilitātei!). Nez vai viņiem tas ir kāds rituāls?
5. Jana Simanovska (Progresīvie) bija vienīgā 14.Saeimas deputāte, kura uz pirmo sēdi bija ieradusies tautas tērpā.