Iespējamais mandātu sadalījums Rīgas domes vēlēšanās
Zinot aptuvenu atbalstītāju īpatsvaru katrai no partijām, kas kandidē Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, un veicot atsevišķus pieņēmumus, vietu skaits Rīgas domē varētu izskatīties šāds:
Kāpēc tieši šāds sadalījums un vai ir iespējami citi scenāriji, par to sīkāk šajā rakstā.
Kas ietekmē vietu skaitu?
Nozīmīgākais faktors, protams, ir atbalstītāju īpatsvars attiecīgajai partijai. Jo lielāks atbalsts, jo vairāk vietu domē.
Latvijas Televīzija, sadarbībā ar pētījumu aģentūru SKDS, katru mēnesi veic iedzīvotāju aptaujas, kurā noskaidro par kuru partiju respondents ir gatavs balsot, ja vēlēšanas notiktu aptaujas brīdī.
Tāpat, līdzīgas aptaujas veic pētījumu aģentūra Factum Interactive.
Vēlētāju aktivitāte var nospēlēt būtisku lomu atsevišķām partijām. Piemēram, 2019.gada 25.maijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Lai gan Zaļo un Zemnieku savienība pārspēja piecu procentu barjeru (5.34%, [1.]) tā vietu Eiropas Parlamentā neieguva. Tai pietrūka~650 balsu, lai Daces Melbārdes (NA) vietā uz Briseli brauktu Dana Reizniece-Ozola.
Līdzīgi ir ar “Latvijas Krievu savienību” (LKS) — pārāk zemās aktivitātes dēļ EP vēlēšanās, kad uz tām aizgāja tikai 33.53% balstiesīgo, uz Briseli varēja doties Tatjana Ždanoka. Katrai partijai ir savs maksimālais atbalstītāju loks. LKS pēdējos gados nav ieguvusi lielāku atbalstu vairāk par 30'000 balsīm (skat.attēlu), tāpēc tā var nodrošināt vietu parlamentā/domē, ja uz vēlēšanam aiziet mazs balstiesīgo skaits un tajā pat laikā mobilizējot savu atbalstītāju loku.
Līdzīga situācija ar LKS varētu notikt arī RD ārkārtas vēlēšanās. Pēdējie SKDS partiju reitingi rāda, ka LKS atbalsts ir ~5% robežās [2.]. Ja pieņem, ka pārējo partiju atbalsts ir līdzīgs SKDS aptaujai, ja kopējais balstiesīgo vēlētāju skaits ir 2019.gada 27.decembra līmenī (412'519 balstiesīgie Rīgas reģionā; [3.]) un vēlētāju aktivitāte ir tāda pati, kā 2017.gada pašvaldību vēlēšanās (58.72%; [4.]), tad LKS iespēja tikt Rīgas domē ir apdraudēta.
Taču, pietiek partijai mobilizēt savus vēlētājus, uz RD vēlēšanām atnākot vismaz 59% no LKS vēlētājiem (par 0.28%p vairāk kā pārējām partijām), tad partija varētu iegūt 3 vietas Rīgas domē.
Mazāk ietekmējošie faktori ir derīgo aplokšņu skaits un derīgo zīmju skaits. Aploksne nav derīga, ja tā ir saplēsta, uz tās nav attiecīgā iecirkņa zīmogs vai citu faktoru dēļ [5.]. Vēlēšanu zīme nav derīga, ja vienā aploksnē ir vairākas zīmes ar atšķirīgu saturu (piem., dažādu partiju zīmes; vienas partijas zīme, bet ar dažādiem svītrojumiem/plusiem u.c.), vēlēšanu aploksne ir tukša, vēlēšanu zīme ir saplēsta [5.].
Lai gan nederīgo aplokšņu un zīmju skaits nav liels, “melnā PR” ietekmē vēlētājiem var likt “balsot” ar tukšu aploksni. Šajā gadījumā aploksne ir derīga, bet zīme nav. Āķis ir 5% barjeras aprēķināšā:
Jo vairāk velētāju balso ar tukšu aploksni, jo lielāka 5% barjera jāpārvar partijai. Ieguvējas šādai kampaņai ir partijas, kurām ir droša nokļūšana domē (Saskaņa; AP!/Progresīvie), bet riskanta tām, kuras ir tuvu 5% barjerai (JKP, LKS). Arī mandāta skaita dalījumā zaudēs tās partijas, kuras pārvarēs 5% robežu, būtiski atpaliekot no vēlēšanu līderiem (piem., NA/LRA; JV; ZZS; GKR).
Rezumējot iepriekš rakstīto, partiju veiksmes faktori vēlēšanām:
1. jāiegūst lielāks vēlētāju atbalsts pār pārējām partijām;
2. mobilizē savus vēlētājus — lielāka balsošanas aktivitāte, salīdzinot ar citām partijām, atmaksāsies, īpaši, ja partijas atbalsts ir tuvs 5% robežai.
3. ja sociālos tīklos pamani aicinājumu balsot ar tukšu aploksni, tad tā varētu būt konkurentu partijas “melnā PR” kampaņa. Šādai akcijai zaudēs partijas, kas tuvu 5% barjerai.
Iepriekš norādītais vietu sadalījums Rīgas domē ir balstīts uz pieņēmumu, ka partiju atbalsts vēlēšanās būs tāds pats kā pēdējā socioloģiskajā aptaujā [2.] un uz vēlēšanām atnāks tikpat daudz iedzīvotāju, cik uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām ar tādu pašu nederīgo aplokšņu un zīmju % [4.].
Straujas reitingu izmaiņas pēdējās nedēļas pirms vēlēšanām un vēlētāju aktivitāte vēlēšanu dienā būtiski ietekmēs spēku samēru Rīgas domē.
Kādi ir iespējamie scenāriji?
(1.) AP!/PRO+NA+JV+JKP un GKR (34 vietas)
Esošais scenārijs iezīmē sadrumstalotu koalīciju, jo 5% barjeru pārvar 7 partijas. Saskaņai/ZZS/GKR nepietiek balsu, lai nodrošinātu vairākumu. Patiesību sakot, balsu skaits sadalās 50:50, tāpēc ir saprotama Nacionālās apvienības nostāja [7.], ka nav tik strikti pret GKR ņemšanu koalīcijā, jo tieši tas paglābtu koalīcijas veidošanas procesu. Un šeit pat JKP nespētu iebilst ar iepriekš izteikto memorandu par nesadarbošanos ar GKR [8.], jo citu variantu nav.
(2.) Saskaņa+LKS+GKR+ZZS (32 vietas)
Saskaņai ir izdevīgi, lai LKS iekļūst domē (piem., LKS reitingam pieaugot virs 5%), ja domē tiek arī ZZS, jo šeit ir lielākas iespējas Saskaņai saglabāt varu Rīgas domē —ar nosacījumu, ja GKR aizmirst visus iepriekšējos pāridarījumus. Bet šeit ir arī risks: GKR vai ZZS var veidot koalīciju ar otru partiju grupu — tātad divām partijām “zelta” kārts, kas nozīmē lielāku tirgošanos, koalīcijas veidošanās procesā.
(3.) AP!/PRO+NA+JV+JKP un GKR vai ZZS (32 vietas)
Ja LKS tiek domē, tad ir iespējams tas pats 1.scenārijs, tikai ar mazāku mandātu skaitu. Taču, AP!/PRO+NA+JV, kam varētu būt visvairāk vietu, ir iespējams no 3 partijām izvēlēties divus, kurus ņemt koalīcijā — JKP un GKR, JKP un ZZS vai GKR un ZZS.
Ticamākais ir JKP un GKR tandēms, jo neņemt JKP koalīcijā nozīmē stablitātes sašūpošanos Saeimas koalīcijā, bet JKP varētu uzstāt uz ZZS neņemšanu Rīgas domes koalīcijā.
Pie esošajiem partiju reitingiem GKR ir neatņemama sastāvdaļa koalīcijas veidošanā. Tāpēc pirmsvēlēšanu retorikā nebūtu prātīgi vicināt dažādus memorandus par šīs partijas neņemšanu koalīcijā — nevajag sadedzināt visus tiltus. Situācija krasi mainītos, ja ZZS netiktu Rīgas domē — Saskaņai ar GKR nepietiktu balsu vairākuma nodrošināšanai.
Šajā rīkā ir iespējams modelēt citus iespējamos vietu sadalījuma scenārijus — #RD2020.
Piemēram, AP!/Progresīvie līderis Mārtiņš Staķis uzstādījis mērķi iegūt vismaz 20 vietas Rīgas domē [6.] — pēc esošā scenārija pietrūkst 5 vietas. Mērķa sasniegšanai ir nepieciešami papildu ~13'000–25'000 balsu (mazāk, ja panāk Saskaņas atbalsta kritumu, vairāk — ja atbalsts jānodrošina tikai ar latviešu partijas balsīm).
Izmantoto avotu saraksts
- 2019.gada 25.maija Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti: https://epv2019.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati [aplūkots 2020.08.02]
- Partiju reitingi 2020.gada jūlijā uz RD ārkārtas vēlēšanām: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-riga-lielakais-kapums-attistibaipar-un-progresivo-sarakstam-kritums-jkp.a367046/ [aplūkots 2020.08.02]
- Vēlētāju skaits Rīgas reģionā uz 2019.gada 27.decembri: https://www.cvk.lv/uploads/files/Informat%C4%ABvi/Copy%20of%20Veletaju_iedzivotaju%20skaits%2020191227_pec_vec_20191227SV-CVK.pdf [aplūkots 2020.08.02]
- 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — vēlētāju aktivitāte Rīgas reģionā: http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D [aplūkots 2020.08.02]
- Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija: https://www.cvk.lv/lv/tiesibu-akti/instrukcijas/republikas-pilsetas-domes-un-novada-domes-velesanu-balsu-skaitisanas-instrukcija [aplūkota 2020.08.02]
- https://www.delfi.lv/news/national/politics/attistibaipar-un-progresivo-merkis-ir-uzvaret-saskanu-uzsver-stakis.d?id=52346911 [aplūkots 2020.08.02]
- https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-dome-nesadarbosimies-ar-saskanu-un-tas-atluzam-saka-cilinskis.d?id=52346441 [aplūkots 2020.08.02]
- https://konservativie.lv/2020/02/19/jauna-konservativa-partija-aicina-parakstit-memorandu-par-nesadarbosanos-ar-saskanu-gkr-un-lks/?fbclid=IwAR3R_Oz-no6YUuXLCuiDQuBhrquX4RcmNoSvzDkuDClUQu0moUgbu8m6kvg